Mājas kaķis ir pretrunīgs. Neviens dzīvnieks nav izveidojis tik tuvas attiecības
ar cilvēku, tai pašā laikā pieprasot un saņemot tādu pārvietošanās un rīcības
neatkarību. Kaķis dzīvo dubultu dzīvi. Mājās tas ir pāraudzis kaķēns, kurš
nenolaiž acis no sava saimnieka. Ārā uz jumta tas ir pilnīgi pieaudzis, pats sev valdnieks, brīvi
domājoša savvaļas radība, uz brīdi pilnīgi izmetis no galvas savus labvēļus.
Kaķis dzīvojot kopā gan ar citiem kaķiem, gan ar cilvēkiem, agrās
bērnības un kaķēna vecumā pieķeras abiem un uzskata, ka pieder divām sugām. Kaķis
kļūst bimentāls (divdomājošs, divuztverošs). Fiziski viņš ir kaķis, bet mentāli
viņš ir gan kaķis, gan cilvēks. Kad kaķis pilnībā pieaug, vairums reakciju tomēr ir
kaķim raksturīgas, un attiecībā pret saviem īpašniekiem cilvēkiem paliek viena svarīgākā
reakcija– viņš izturas pret tiem kā pret pseidovecākiem.
Bieži vien valda uzskats, ka kaķi nav tik gudri kā suņi– it īpaši
tā domā pārliecināti suņu mīļotāji. Protams, kaķi parasti ignorē visdažādākās
komandas, jo ir zināms, ka kaķiem mazāk nekā suņiem rūp tas, lai viņi izpatiktu savam saimniekam.
Kaķi visai reti pakļaujas dresūrai, bet vai gan izdomāta trika veikšanu var salīdzināt
ar patiešām augstu inteliģences līmeni?
Tieši tāpat kā starp mājas suņiem un kaķiem ir diezgan liela atšķirība
arī starp kaķu mīļotājiem un suņu mīļiem. Kaķu saimniekiem, kā likums, ir
stiprāka personiska nosliece uz neatkarīgām domām un rīcību. Māksliniekiem patīk kaķi,
karavīriem – suņi. Daudz cildinātais “grupas lojalitātes” fenomens ir tāls un svešs
gan kaķiem, gan to mīļotājiem. Ja jūs esat sabiedrisks cilvēks, kompānijas dvēsele
vai radīts komandai, visai iespējams, ka jūsu mājas kamīna priekšā nebūs saritinājies
kaķis.
Jau pirms 3500 gadiem kaķis bija pilnīgi pieradināts, to pierāda oficiāli
dokumenti no senās Ēģiptes. Senie ēģiptieši kaķus uzskatīja par svētiem un par
kaķa nogalināšanu sodīja ar nāvi. Reiz tie pat saraustīja gabalos romiešu karavīru,
kurš bija ievainojis kaķi. Kaķu populācijai Eiropā viduslaikos bija jāpieredz vairāki spīdzināšanas,
mocību un iznīcības gadsimti. Šīs darbības provocēja kristīgā baznīca. Tā
kā kaķi bija iesaistīti senajos pagānu rituālos, tos izsludināja par ļaunuma radījumiem,
sātana aģentiem un raganu draugiem. Kristiešus visur skubināja sagādāt kaķiem tik daudz
sāpju un ciešanu, cik vien iespējams, lai šķīstītos no šķietamo Kristus ienaidnieku
iedomātā ļaunuma.
Lai gan ar kaķiem joprojām saistās māņticība, tagad kaķis
atkal ir ļoti mīlēts mājdzīvnieks, kā tas bija senajā Ēģiptē. Viņš
gan nav svēts, bet ir ļoti cienīts.
|
Kāpēc kaķis murrā? Murrājošs
kaķis ir apmierināts kaķis. Tam noteikti tā vajadzētu būt. Bet tomēr tā nav. Protams,
ir tiesa, ka arī apmierināti kaķi tiešām murrā, bet apmierinājums nekādā ziņā
nav vienīgais nosacījums murrāšanai. Visiem gadījumiem piemērots precīzāks izskaidrojums–
murrāšana signalizē par draudzīgu noskaņojumu.
Kāpēc kaķiem patīk glāsti? Tādēļ,
ka tie cilvēku uzskata par savu māti. Visagrākajā dzīves periodā mātes kaķēnus
bieži laiza, un cilvēka glāstošā kustība ir ļoti līdzīga sajūtai, kas rodas,
kaķenei laizot kaķēnu. Viņi var izaugt un kļūt nobrieduši, bet savās domās attiecībās
ar īpašniekiem tie paliek kaķēni.
Kāpēc kaķis kustina asti? Vairums
cilvēku iedomājas, ka kaķim jābūt dusmīgam, ja viņš kustina asti, bet tas tā
ir tikai daļēji. Īstā atbilde – kaķis atrodas konfliktā stāvoklī. Viņš
vēlas darīt divas lietas vienlaicīgi, bet viens impulss bloķē otru. Tiklīdz kaķis ir atrisinājis
konfliktu, viņa aste tūlīt pārstāj kustēties. Kad divas spēcīgas vēlmes momentāni
līdzsvaro viena otru, kaķis var nepakļauties nevienai no tām. Vienlaicīgi raudamies divos dažādos
virzienos, kaķis stāv mierīgi un kustina asti. Divas pretēji spēcīgas vēlēšanās
ik reizi var izraisīt tādu pašu reakciju, un tikai tad, ja viena no tām ir vēlēšanās
uzbrukt, kas tomēr neizdodas baiļu vai emocionālā stāvokļa dēļ, varētu teikt
ka kaķis kustina asti tādēļ, ka ir nikns.
Kāpēc kaķu īpašnieki ir veselīgāki nekā citi cilvēki?
Šāds jautājums var izklausīties savāds, bet ir daudz liecību,
kas pierāda, ka kaķu turēšana ir laba jūsu veselībai. Un ir kāds mierinājums kritizētajiem
kaķu īpašniekiem, proti, kaķu pretinieki nomirs jaunāki, nekā viņi to gribētu.
Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, ir zināms, ka draudzīgs fizisks kontakts ar kaķiem
ievērojami samazina stresu viņu kompanjoniem cilvēkiem. (Attiecības starp cilvēku un kaķi sagādā
gan tīri fiziskas dabas patīkamas sajūtas, gan garīgu aizkustinājumu.) Ja laboratorijā pārbauda
kaķu saimnieka fizioloģisko reakciju, izrādās, ka viņa ķermeņa sistēmas kļūst
ievērojami mierīgākas, līdzko cilvēks sāk glāstīt savus kaķus. Spriedze atslābst
un ķermeņi atbrīvojas. Neliekuļotas, godīgas attiecības
ar kaķi mūs visus kaut kādā mērā atslābina. Tas ir kaķa svētīgās ietekmes
otrais iemesls. Tas ir arī psiholoģisko attiecību jautājums, kuras ir brīvas no cilvēku attiecību
sarežģītības, nodevības un pretrunām. Un īpašā
pētījumā ASV nesen atklāts, ka tiem, kurus stress novedis līdz sirdskaitei, kaķa turēšana
ir burtiski dzīvības un nāves jautājums, jo pazemina asinsspiedienu un nomierina pārpūlēto
sirdi.
|
|