Izcelsmes valsts: Vācija
Pielietojums: kompanjons, sargsuns un darba suns.
Klasifikācija:
2. grupa – pinčeri un šnauceri, molosi un Šveices ganu suņi un citas šķirnes.
1. apakšgrupa – pinčeri un šnauceri
Ar darba spēju pārbaudi.

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS. Dobermanis ir vienīgā vācu šķirne, kas ieguvusi sava pirmā zināmā audzētāja Fridriha Luija Dobermana (2.01.1834.-09.06.1894.) vārdu. Pēc nostāstiem viņš bijis nodokļu iekasētājs, dīrātavas pārvaldnieks un bez tam arī municipālais suņu ķērājs, kuram bija dotas tiesības izķert visus klaiņojošos suņus. Vaislā viņš izmantoja no savāktuves tādus suņus, kuri bija sevišķi nikni. Nozīmīga loma dobermaņu šķirnes veidošanā nešaubīgi bija tā sauktajiem “miesnieku suņiem”, kurus tā laika apstākļos varēja uzskatīt par nosacīti izselekcionētu šķirni. Šie suņi bija iegūti krustojot mūsdienu rotveileru priekštečus ar aitu suņiem, kas bija sastopami Tīringenē melnā krāsā ar rūsgani sarkaniem lāsumiem. Dobermaņa kungs audzēja šos suņus pagājušā gadsimta 70. un 80. gados. Viņš radīja savu šķirni, t.i. tādus darba suņus, kuri bija ne tikai modri, bet arī labi sētas un mājas sargi. Tie tika daudz izmantoti kā sargsuņi un policijas suņi. Plašais pielietojums policijas dienestā toreiz radīja iesauku “žandarmu suns”. Tos izmantoja arī medībās, pārsvarā uz plēsoņām. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, bija gandrīz neizbēgami, ka dobermanis jau šā gadsimta sākumā tika oficiāli atzīts par policijas suni. Dobermaņa selekcijā cenšas iegūt vidēja lieluma, spēcīgu, muskuļotu suni, kurš neskatoties uz krietno masu, saglabā ķermeņa līnijās eleganci un cēlumu. Tam jābūt labi piemērotam kā kompanjonam, sargsunim un darba sunim, kā arī ģimenes mīlulim.

KOPIESPAIDS: Dobermanis ir vidēji liels, spēcīgs un muskuļots. Pateicoties ķermeņa elegantajām līnijām, lepnajai stājai, temperamentīgajam raksturam un apņēmības pilnajam izskatam, viņš atbilst ideālam suņa tēlam.

NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS: Dobermaņa ķermenis izskatās gandrīz kvadrātveida, jo sevišķi tas ir attiecināms uz suņiem. Ķermeņa garums (no krūšu kaula līdz sēžas pauguram) nedrīkst pārsniegt skausta augstumu suņiem vairāk par 5% un kucēm vairāk par 10%.

RAKSTURS: Dobermaņa pamatnoskaņojums ir draudzīgi miermīlīgs, ļoti pieķeras ģimenei un mīl bērnus. Vēlams vidējs temperaments un modrība. Vidēja uzbudināmība ir pieņemama. Pie labas vadāmības un darba prieka sagaidāmas labas darba spējas, drosme un izturība. Pie zināmas neuzticīgas attieksmes pret apkārtni sevišķa nozīme ir pašpārliecinātībai un bezbailībai.

GALVA.
Galvaskauss : Apjomīgs un proporcionāls ķermenim. Skatoties no augšpuses atgādina strupu ķīli. Skatoties no priekšpuses galvvidus šķērseniskai līnijai jābūt gandrīz horizontālai, tā nedrīkst būt nolaidena ausu virzienā. Deguna muguriņai sekojošā gandrīz pilnīgi taisnā pieres līnija pāriet sprandā ar vieglu liekumu. Uzacu loki labi attīstīti, bet neizceļas. Pieres rieva ir nedaudz manāma. Pakauša paugurs nedrīkst izcelties. Skatoties gan no priekšas, gan augšas galvas sānu virsmas nedrīkst izcelties. Augšžokļa sānu virsmas un vaigu kaulu vieglam izliekumam jābūt harmoniskam attiecībā pret visas galvas garumu. Galvas muskuļi ir labi attīstīti.
Pāreja : Neliela, bet pietiekami izteikta.

PURNA DAĻA
Degungals : Labi veidots, drīzāk plats nekā apaļš, ar lielām nāsīm, neizvirzīts uz priekšu. Melns -melniem suņiem, brūnajiem atbilstoši gaišākos toņos.
Purns : Purnam jābūt pareizās proporcijās attiecībā pret smadzeņu daļu un spēcīgi veidotam. Purnam jābūt dziļam, mutes spraugai jāstiepjas līdz pat molāriem. Purnam jābūt platam arī augšējo un apakšējo griezējzobu apvidū.
Lūpas : Tām jābūt stingri un gludi pie žokļa pieguļošām un cieši jānoslēdz mutes sprauga. Tumši pigmentētas, brūnajiem suņiem drīkst būt gaišākos toņos.
Žokļi / Sakodiens / Zobi : Spēcīgs, plats augš un apakšžoklis. Šķērveida sakodiens, 42 zobi atbilstoši zobu formulai, normālā lielumā.
Acis : Vidēja lieluma, ovālas un tumšā krāsā. Nedaudz gaišāks tonis pieļaujams brūnajiem suņiem. Labi pieguloši plakstiņi. Plakstiņu malas apmatotas.
Ausis : Augstu novietotas, stāvošas un apgrieztas atbilstoši galvas garumam. Valstīs, kur ausu griešana nav atļauta, neapgrieztas ausis ir vienādi pieļaujamas (vēlamas vidēji lielas un ar priekšējo malu vienmērīgi pie vaigiem piegulošas).

KAKLS: Kakla garums proporcionāls ķermenim un galvai. Tas ir sauss un muskuļots. Tā līnijas tiecas uz augšu un skaisti izliektas. Kakls tiek turēts augstu un demonstrē daudz cēluma.

ĶERMENIS.
Skausts : Tam jābūt izteiktam augstumā un garumā, it īpaši suņiem, un jānosaka muguras līnijas kāpumu no krustiem.
Mugura : Īsa un stingra, pietiekami plata un labi muskuļota.
Jostasvieta : Diezgan plata un labi muskuļota. Kucēm var būt nedaudz garāka, jo vajadzīga vieta piena dziedzeriem.
Krusti : Tiem jābūt virzienā no krustu kaula uz astes sakni nedaudz, t.i. gandrīz nemanāmi slīpiem; izskatās labi noapaļoti, nav nedz horizontāli, nedz izteikti slīpi, diezgan plati un muskuļoti.
Krūtis : Krūšu garumam un dziļumam jābūt proporcionālam attiecībā pret ķermeņa garumu, pie tam dziļums kopā ar viegli izliektajām ribām veido apmēram pusi no skausta augstuma. Krūtis ir diezgan platas un ar īpaši labi izteiktu krūšu priekšdaļu.
Vēdera līnija : No krūšu kaula gala virzienā uz iegurni vēdera līnija ir izteikti kāpjoša.
Aste: Augsti novietota un īsi apgriezta, pie kam skaidri redzami divi saglabāti skriemeļi. Valstīs, kur astes griešana nav atļauta, aste var būt dabīga.

KĀJAS

PRIEKŠKĀJAS :
Kopiespaids : Priekškājas, apskatot no jebkuras puses, ir gandrīz taisnas, t.i. vertikālas pret zemi un spēcīgi veidotas.
Lāpstiņas : Lāpstiņas cieši pieguļošas pie krūšu kurvja, abpus lāpstiņas šķautnes izteikti muskuļotas un augšpusē paceļas virs krūšu skriemeļu izaugumiem. Pēc iespējas slīpas un atpakaļ vērstas, veido ar horizontu aptuveni 50o leņķi.
Plecs : Laba garuma, pietiekami muskuļots, veido ar lāpstiņu 105-110o leņķi.
Elkoņi: Labi pieguļoši, nav izvērsti.
Apakšplecs : Spēcīgs un taisns, pietiekami muskuļots. Garums harmonē ar visu ķermeni.
Karpālā locītava : Spēcīga.
Pēdvidus : Ar spēcīgiem kauliem, apskatot no priekšpuses taisns, no sāniem - tikai nedaudz slīps (maksimāli pieļaujama 10o novirze ).
Priekšķepas : Īsas un kompaktas. Pirksti saliekti uz leju (kaķa ķepa); nagi īsi, melni.

PAKAĻKĀJAS:
Kopiespaids: Aplūkojot no aizmugures, dobermanis izskatās plats un noapaļots, pateicoties attīstītajiem iegurņa muskuļiem gūžās un krustos. Muskuļi, kas stiepjas no iegurņa uz augšstilbu un apakšstilbu, nodrošina platu uzbūvi arī ciskas, ceļa un apakšciskas apvidū. Spēcīgās pakaļkājas ir taisnas un paralēlas.
Ciska: Diezgan gara un plata, izteikti muskuļota. Izteikts gūžas locītavas leņķis. Leņķis pret horizontu svārstās no 80-85o.
Celis: Ceļa locītava spēcīga un veidota no ciskas, apakšciskas un ceļa kaula. Ceļa locītavas leņķis ir aptuveni 130o.
Apakšciska: Vidēja garuma, harmoniski veidota attiecībā pret visas pakaļkājas garumu.
Lecamā locītava: Vidēji spēcīga un paralēla. Apakšciskas kauli savienojas lecamajā locītavā ar pēdas kauliem (leņķis 140o).
Pēda: Īsa un attiecībā pret pamatu vertikāli novietota.
Pakaļējās ķepas: Tāpat kā priekšķepām, pakaļējo ķepu pirksti ir īsi, izliekti un kompakti. Nagi īsi, melni.

KUSTĪBAS: Kustībām ir liela nozīme kā darba spējās, tā arī eksterjerā. Gaita ir elastīga, eleganta, izveicīga, brīva un ar platu soli. Priekškājām pēc iespējas platāks vēziens. Pakaļkājas ar plašo soli un atsperīgumu dod nepieciešamo grūdiena spēku. Vienas puses priekškāja un otras puses pakaļkāja virzās uz priekšu vienlaicīgi. Mugura, saites un locītavas stingras.

ĀDA : Āda viscaur cieši pieguļoša un labi pigmentēta.

APMATOJUMS
Apmatojuma īpašības : Vilna ir īsa, cieta un bieza. Tā pieguļ cieši un gludi, vienmērīgi sadalīta pa visu ķermeņa virsmu. Pavilna nav pieļaujama.
Krāsa : Melna vai brūna ar rūsgani sarkaniem, labi norobežotiem un tīriem lāsumiem. Lāsumi ir izvietoti uz purna, plankumu veidā uz vaigiem un uzacīm, uz rīkles, divi plankumi uz krūtīm, uz pēdvidus un ķepām, pakaļkāju iekšpusē, ap anālo atveri un sēžas pauguriem.

IZMĒRI UN SVARS
Izmēri: Augstums skaustā suņiem : 68 – 72 cm
kucēm : 63 – 68 cm
katrā gadījumā vēlams vidējais lielums.
Svars : suņiem : ap 40 – 45 kg
kucēm : ap 32 – 35 kg


TRŪKUMI:
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
Kopiespaids : Nepietiekami izteikts dzimuma dimorfisms. Nepietiekama masa; pārāk viegls; pārāk smagnējs; augstkājains; smalki kauli.
Galva : Pārāk smaga; pārāk šaura; pārāk īsa; pārāk gara; pārmērīgi vai nepietiekami izteikta pāreja; romiešu deguns; stipri krītoša galvvidus līnija; vāji attīstīts apakšžoklis; apaļas vai šauras acis; gaišas acis; pārāk izteikti vaigi; vaļīgas lūpas; acis izvelbtas vai pārāk dziļi novietotas; ausis pārāk augstu vai pārāk zemu novietotas; atvērts mutes kaktiņš.
Kakls : Nedaudz paīss; pārāk īss; vaļīga āda zem rīkles; pakakle; brieža kakls; pārāk garš kakls (neproporcionāls ķermenim).

Ķermenis: Mugura nav stingra; slīpi krusti; ieliekta mugura; izliekta mugura; nepietiekams vai pārmērīgs ribu izliekums; nepietiekams krūšu dziļums vai platums; kopumā pārāk gara mugura; neaizpildītas no priekšpuses krūtis; aste novietota pārāk augstu vai pārāk zemu; vēdera līnija par maz vai pārāk stipri uzrauta.
Kājas : Nepietiekami vai pārāk izteikti priekškāju un pakaļkāju leņķi; brīvi elkoņi; standartam neatbilstošs kaulu un locītavu novietojums un garums; savērstas un izvērstas ķepas; pakaļkājas ar satuvinātām vai izvērstām lecamām locītavām un šauru novietojumu; izplestas vai mīkstas ķepas; līki pirksti; gaiši nagi.
Apmatojums : Lāsumi pārāk gaiši, nepietiekami norobežoti, netīri (nokvēpuši); pārāk tumša maska; lieli melni plankumi uz kājām; uz krūtīm lāsumi tikko redzami vai pārāk plaši. Gara, mīksta, nespodra un viļņota vilna, kā arī vāji apmatoti un kaili laukumi. Lielāki matu virpuļi, sevišķi uz ķermeņa; redzama pavilna.
Raksturs : Nepietiekama pašpārliecinātība; pārāk izteikts temperaments; pārāk liela modrība ; pārāk zema vai pārāk augsta uzbudināmība.
Izmēri : Novirzes no standartā noteiktā augstuma līdz 2 cm tiek sodītas ar eksterjera novērtējuma pazeminājumu.
Kustības : Ļodzīga, tipinoša, sasaistīta gaita un aidiniekā.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI
Kopiespaids : Izteiktas atkāpes no dzimuma dimorfisma.
Acis : Dzeltenas acis (plēsējputna acis); dažādu krāsu acis.
Zobu sistēma : Pārkodiens, taisns sakodiens, nepilns sakodiens un zobu trūkums.
Apmatojums : Balti plankumi; izteikti gara un viļņota vilna; izteikti plāns apmatojums un lieli kaili laukumi.
Raksturs : Bailīgi, nervozi un agresīvi suņi.
Izmēri : Suņi, kuru izmērs atšķiras no standartā noteiktā lieluma vairāk par 2 cm.

N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.