|
Sivēns pamodās, kā jau parsti tas mēdza notikt rītos. Taču šis rīts ar kaut ko
bija īpašs. Kaut kas neparasts virmoja gaisā... Tā bija pavasara smarža! Viņš atvēra
logu un dziļi ieelpoja pavasara gaisu. ''Man tas jāpastāsta Pūkam!'' viņš noteica un, brokastis
nepaēdis, devās ārā pa durvīm. Pūku Sivēns satika pusceļā. Arī viņš
bija tikpat pavasarpriecīgs kā Sivēns. Kopā viņi devās pastaigā, lai noskaidroru, vai pavasaris
atnācis visā Simtjūdžu mežā. Mazliet tālāk viņi sastapa Kengu un Rū stāvam
pie savas mājas. ''Vai es drīkstu iet ar viņiem, māmiņ... vai drīkstu... vai drīkstu?''
nepacietīgi dīca Rū, lēkādams augšup lejup. ''Drīksti, ja apliksi šalli'' sacīja
Kenga, taču Rū jau bija prom. Kopā viņi neapstādamies skrēja pa mežu, kamēr nonāca
līdz Trusīša dārza žogam. Trusītis patlaban strāāja dārzā. ''Fū! Kļūst
karsti,'' sacīja Trusītis, ''bet pavasaris ir dārza darbu laiks, tāpēc man jāturpina pavasara
rakšana.'' ''Tas laikam ir brīnumjauki, kad ir dārzs,'' sacīja Pūks. ''Taču arī jūs
varat dabūt dārzu, ja vēlaties...'' teica Trusītis. ''Mēs... mēs varam?'' Sivēns, Pūks
un mazulītis Rū iesaucās vienā balsī. ''Protams varat! Viss, kas jums vajadzīgs, ir lāpstas,
sēklas un grābeklis!'' Trusītis paskaidroja. Blakus Sivēna mājai viņi ķērās pie
darba. ''Bet vai tu kaut ko zini par ārzkopību?'' Pūks jautāja. ''Jā... es gribēju teikt...
esmu daudzas reizes redzējis, kā Trusītis to dara!'' sacīja Sivēns. Tad Sivēns sāka rakt.
Tas bija grūts darbs, taču viņš nepadevās. ''Ka es varēšu līdzināt zemi?'' Rū
jautāja. ''Tev jāpagaida kamēr es pabeigšu!'' atteica Sivēns. ''Ko mēs sēsim?'' Rū
gribēja zināt. ''Medus koku... pilnīgi noteikti!'' sacīja Pūks un pamāja. ''Un šokolādes
koku,'' aplaizīdamies sacīja Rū.''Nē, nē, tā tās lietas nenotiek!'' sacīja Sivēns
un paskaidroja viņiem, ka dārzā var augt tikai puķes, dārzeņi vai augļi. Gan Pūks,
gan Rū jutās mazliet vīlušies, taču, kad abi sāka strādāt, izrādījās,
ka nemaz nav tik ļauni. Mazulītis Rū līdzināja augsni un glīti stādīja tajā sēklas.
Pašās beigās Pūks aplēja apstrādāto zemi, dungojoit stādīšanas dziesmiņu.
''Un kad tie dārzeņi izaugs?'' jautāju Rū, kad viņi visi atpūtās. '' ''Ne tūlīt!''
atteica Sivēns. ''Tam vajadzīgs vismaz mēnesis... varbūt vairāk!'' ''Vesels mēnesis, tas ir
tik ilgi!'' vīlies sacīja Rū. ''Bet Rū, tev taču nav jāsēž un jāgaida, kamēr
dārzeņi izaugs. Man ir kāda labāka doma!'' sacīja Sivēns. ''Kāda?'' jautāja Rū.
''Tu vari rotaļāties ar saviem draugiem!'' ierosināja Sivēns. ''Tie esam mēs!'' sacīja Pūks
un piecēlās kājās. ''Un protams es!'' iesaucās Tīģeris, tieši tobrī pielēkādams viņiem
klāt. Tā, dienai beidzoties, visi draugi Simtjūdžu mežā spēlēja beisbolu, kamēr
lēni auga dārzeņi un kokos parādījās pavasara zaļums.
|
